Kāpēc Igaunijā reģistrē 2X vairāk jaunus uzņēmumus

Šis nebūs #vissirslikti tipa raksts. Analizēšu esošās problēmas Latvijas uzņēmējdarbības vidē un piedāvāšu, kā tās risināt.

Vispirms par to, kāpēc es par šo rakstu. Strādāju GTB GROUP SIA un SIA 99K Latvijā un Gate to Baltics OÜ Igaunijā. Mans pamata darbs ir juridiskās un uzņēmējdarbības vadības konsultācijas. Konsultējam ārvalstu “investorus” un vietējos uzņēmumus par to, kā pareizāk uzsākt darbību Latvijā un Igaunijā. Sniedzam juridiskās konsultācijas; palīdzam veikt izmaiņas uzņēmumu struktūrā; sagatavojam dokumentus, utt. Savā ziņā ir nedaudz ironiski, ka rakstu par šo un 'konkurenti' noteikti nav sajūsmā, jo uzņēmumi kā mēs iegūstam no šī brīža super neefektīvās Uzņēmumu Reģistra (turpmāk UR) darbības. Rakstu tāpēc, ka, veicot uzlabojumus, ieguvums no uzlabojumiem būs lielāks kā šī brīža graši par word dokumentu aizpildīšanu.

Igaunijā 2019. gadā tika reģistrēts 24 291 uzņēmums (https://www.err.ee/1020308/moodunud-aastal-asutati-ule-24-000-uue-ettevotte). Tas ir vairāk kā 2X tik, cik Latvijā reģistrēja (10 443). Kāds ir iemesls tam, kāpēc Igaunijā jauni uzņēmumi tiek reģistrēti 2X vairāk kā Latvijā? Iemesli ir: 1) Igaunijas e-Residency karte; 2) Uzņēmumu Reģistra Portāla darbība; 3) e-Residency departamenta sadarbība ar privāto sektoru; 4) Iespēja reģistrēt uzņēmumus angļu valodā.

UR pirms 2 gadiem uztaisīja jaunu mājas lapu. “Jaunā” mājas lapa piedāvā modernu dizainu un [nedaudz] pārskatāmāku informāciju, jo tagad vajag tikai 8 klikšķus, lai redzētu, kādus dokumentus wordā jāaizpilda, lai veiktu izmaiņas. DIENAS BEIGĀS mājas lapai joprojām ir tikai un vienīgi informatīva nozīme. Šāda veida mājas lapu var uztaisīt Wix, Squarespace un gan jau pat Mozello platformās par aptuveni EUR 350 gadā .

Raksta sākumā es solīju konstruktīvu kritiku. Lai to izdarītu, izcelšu šī brīža lielākos mīnusus un izteikšu savas domas, kā tos labot:

1. UR Mājas lapai ir tikai un vienīgi informatīvs saturs.

Šis ir “so 2000 and late”. Un šo lapu izveidoja 2018. gadā. Neiedziļināšos tajā, cik par to iztērēja, jo tas šobrīb nav svarīgi (jo man slinkums meklēt), bet jebkas, kas bija vairāk par EUR 350 gadā ir par daudz priekš šāda veida mājas lapas.

2020. gada rudenī gandrīz katram otrajam uzņēmumam ir savs klientu portāls, kur klients redz visu info, kas ir svarīga viņam. Šādā portālā arī var veikt attiecīgās izmaiņas, augšuplādējot nepieciešamos dokumentus. Tālu nav jāmeklē — Igaunijas “Uzņēmumu Reģistrs” jau labu laiku darbojas ar šāda veida portālu. Lai ilustrētu to, kāpēc portāls nav tikai trendīgi, bet arī atvieglos dzīvi, turpināšu ar piemēru, kā Latvijas UR var nomainīt uzņēmumam nosaukumu un adresei vs to, kā to dara Igaunijā:

Pēc tam, kad šie dokumenti ir aizsūtīti uz UR, tos reāli arī skatās kāds cilvēks un pārbauda, vai uzņēmuma adrese ir ierakstīta pareizi 👮‍♂️🤦🏾‍♂️. Atbilde tiek sniegta aptuveni 3–5 darba dienu laikā. Šis ir nepareizi vairākos līmeņos. Pirmais, protams, ir tas, ka šim procesam nevajadzētu aizņemt 5 darba dienas. Otrais ir tas, ka to vispār nevajadzētu nevienam pārbaudīt, jo “izvēlies adresi” opciju var integrēt pat vienkāršākajās mājas lapās un, ja klients (uzņēmums) ievada nepareizu adresi, tad 1) pats vainīgs — nesaņems vēstules; 2) to varēs nomainīt 3 min laikā. Jā, jā, es zinu, ka Latvijas Komerclikums saka, ka uzņēmuma valdei vajag atrasties uzņēmuma adresē, tāpēc standarta UR arguments pret šo ir tas, ka viņiem vajag pārbaudīt, vai uzņēmums tiešām tur atrodas. Ignorēsim arhaisko Komerclikuma (arī IIN likumu un PVN) punktu par valdes atrašanos adresē ar cerībām, ka izmaiņas, kuras pieņem jau 2+ gadus drīzā nākotnē arī tiks pieņemtas. Pat tad, ja strikti skatās no UR perspektīvas, tad tas vai uzņēmums 21 gs. tiešām atrodas konkrētā adresē būtu noskaidrojams krietni vieglāk. Piemēram, ar QR vai cita koda nosūtīšanu uzņēmuma amatpersonai uz konkrēto adresi — līdzīgi kā Google dara, lai pārbaudītu vai uzņēmums tiešām tur atrodas. Jā, es jau atkal redzu argumentu, kur kāds saka, ka jebkurš var izņemt šādu vēstuli — news flash — 1) not a big deal; 2) tas jau notiek ar uzņēmumu faktiskajām un juridiskajām adresēm. Jāsaprot, ka ir 21. gs un uzņēmuma adresei nevajadzētu izteikt tieši neko.

Tieši tāpēc ir dīvains noteikums arī par šīm “augsta riska adresēm” un papildus nosacījumiem tam. Ja reģistrē uzņēmumu adresē, kur ir jau 10 citi uzņēmumi, tad vajag iesniegt papildus dokumentus VID. Atkal — kuram tas interesē? Ja kāds izvēlas reģistrēt uzņēmumu Pļavnieku dzīvoklī, kur jau atrodas 500 uzņēmumi, tad tai nevajadzētu būt valsts problēmai. Jā, atkal atgriežos pie Komerclikuma un par valdes atrašanos adresē, bet atkal atgādinu, ka situācija status quo jau ir tāda, ka šāda veida uzņēmumi ir atraduši veidus, kā pierādīt savu “atrašanos” adresē, lai reģistrētu sevi UR, bet šobrīd tas aizņem nevajadzīgi daudz laiku priekš 'normālajiem' uzņēmumiem un arī priekš UR darbiniekiem. Tam tā nevajadzētu būt, jo dienas beigās nevienam īsti neinteresē, kurā dzīvoklī šis uzņēmums ir reģistrēts, jo oificiālās vēstules tāpat sūta caur EDS vai latvija.lv.

WORD veidlapas priekš uzņēmumu reģistrācijas vai jebkādu izmaiņu veikšanas 🤦🏾‍♂️🤦🏾‍♂️🤦🏾‍♂️.

Šo rindu rakstīšana vien jau ir lieka, jo 2020. gadā tam tā vienkārši nevajadzētu būt. Ja ar šo strādā ikdienā, tad pie tā ātri pierod, bet 'lietotājam no malas' šis ir ļoti neērti un haotiski. Vienīgie ieguvēji no šī ir pakalpojumu sniedzēji, kas palīdz sagatavot dokumentus UR un nopelna kādu grasi uz šo pakalpojumu rēķina. Atkal, šo var atrisināt dažādos veidos. Ieteikums ir platforma, kur visi šie dokumenti ir iepriekš sagatavoti un klienti (uzņēmumi), pieslēdzoties ar savu e-parakstu / oficiālo e-pastu, aizpilda elementārus lauciņus un tajā pašā vidē iesniedz dokumentus. Tas vienlaicīgi atrisinātu arī to, ka UR darbiniekiem nevajadzētu konsultēt klientus par to, ka tukšās word lapas drīkst arī dzēst ārā.

2. UR filiāles 8 Latvijas pilsētās. Rīgā un reģionos. UR filiāles ir Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, Bauskā un Valmierā. Kopumā UR strādā 178 darbinieki un virtuālais asistents UNA. UR savā 2019. gada pārskatā (https://www.ur.gov.lv/lv/par-mums/gada-publiskie-parskati/) saka, ka notiek pāreja uz digitalizāciju. Tas ir lieliski un es ceru, ka šis raksts gada beigās vairs nebūs vajadzīgs. 2019. gadā UR reģistrēja 10 443 jaunus komersantus un veica 157 065 izmaiņas. Veikto izmaiņu skaits ir tik liels dēļ obligātā PLG reģistra un šeit jāatzimē, ka daļa šo izmaiņu jau tika veiktas automātiski. Tas ir lieliski, jo parāda, ka tas ir iespējams un UR notāriem nevajag izskatīt katru lietu — tā tam vajadzētu būt arī ar adrešu un nosaukumu maiņu. Es saprotu, ka UR veic arī cita veida reģistrus, ne tikai komersantu — piemēram — laulāto mantisko attiecību reģistru (20 013 reģistrēti līgumi 2019. gadā); Komercķīlu reģistru (2988); PPP līgumu reģistrs (39).

Iestāde, kas apkalpo 11 dažādus portālus, kuri veic dažādu reģistru funkcijas (Uzņēmumu Reģistrs, Zemes reģistrs, Kriminālo lietu reģistrs, utt.) Igaunijā nodarbina 266 darbiniekus un Tartu tiesa, kas ir atbildīga par uzņēmumu reģistrāciju nodarbina +/- 45 darbiniekus.

Es uzskatu, ka UR nevajag filiāles Latvijas reģionos, jo to funkcijas var aizvietot ar online konsultācijām un dokumentu pieņemšanu elektroniski. Ja kādam uzņēmumam ir problēmas iesniegt dokumentus elektroniski vai veikt online konsultāciju, tad tādam uzņēmumam nevajadzētu eksistēt 21. gadsimtā.

3. [ne]sadarbība starp UR / LIAA un privāto sektoru.

Igaunijā ir izveidota e-Residency nodaļa, kura ir atbildīga par e-ID karšu izsniegšanu ārzemniekiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību Igaunijā. Līdz šim Igaunija ir izsniegusi 73 621 e-ID kartes (https://e-resident.gov.ee/dashboard/). Katra karte maksā EUR 100.00 — tas ir vairāk kā EUR 7M valsts kasē tikai no šo karšu izsniegšanas un pēdējos 3 gados ir reģistrēti vairāk kā 15000 uzņēmumi, kur īpašnieks ir ieguvis šo e-ID karti (papildus EUR 2.8M tikai no valsts nodevas par uzņēmuma reģistrēšanu).

Lai sniegtu uzņēmumu dibināšanas un konsultēšanas pakalpojumus Igaunijā, ir nepieciešams saņemt licensi no finanšu kontroles dienesta. Tas nozīmē, ka 'Igaunijas VID' vai tas pats kontroles dienests salīdzinoši viegli var pārraudzīt šos pakalpojumu sniedzējus un to, kādus klientus viņi pieņem. Lai iegūtu licensi, uzņēmumam jāpierāda, ka tas pilda AML likumu, uzņemot jaunus klientus un veicot savu darbību kopumā. Uzskatu, ka Latvijā šāda veida subjektiem arī vajadzētu pieprasīt licensi, jo tas attīrītu tirgu no 'shady' kompānijām, kas reģistrē 500 uzņēmumus 1-istabas dzīvoklī, izmantojot 'nominee direktorus'.

e-Residency marketplace (https://e-resident.gov.ee/marketplace/service-providers/). e-Residency nodaļa ir izveidojusi portālu, kurā ir apkopoti daži uzņēmumi, kuri tiek ieteikti jaunajiem e-Residency kartes īpašniekiem. Lai tiktu šajā portālā, uzņēmumam jābūt izcilai reputācijai, bez nodokļu parādiem, skaidrai struktūrai un pievienotajai vērtībai. Tas nodrošina, ka jaunie uzņēmumi uzreiz var izvēlēties kādu no pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir izgājuši padziļinātu kontroli un tiek vērtēti kā uzticami. Uzskatu, ka LIAA sadarbībā ar UR vajazētu izveidot kaut ko ļoti līdzīgu, kur ir iekļauti uzņēmumi, kuri ir spējīgi pierādīt, ka darbojas atbilsotši normatīvajiem aktiem un būs spējīgi ne tikai nodrošināt augstākās kvalitātes pakalpojumus, bet arī komunikācijā ar jauniem (ārvalstu) klientiem būs spējīgi prezentēt Latviju kā valsti, kas ir labvēlīga priekš jauniem uzņēmumiem.

4. Dokumentu iesniegšana UR tikai latviešu valodā ir problēma.

Ja jau virtuālais asistents UNA ir spējīgs konsultēt angļu mēlē, tad arī UR notāriem vajadzētu saprast uzņēmumu reģistrācijas dokumentus angliski. Šie cilvēki ir labi izglītoti un noteikti arī saprot angļu valodu. Lai šo panāktu, vajadzētu nelielas izmaiņas Komerclikumā, kuras vajadzētu pieņemt aiz slēgtām durvīm, lai kāds no tēvijas sargiem neiebrāztos telpā ar ausekļa t-kreklu un nenoraidītu izmaiņas, jo nacionālisms joprojām ir lieta 2020. gadā.

Kopsavilkums.

1. Vajag mūsdienīgu portālu.
2. Nevajag reģionu filiāles.
3. Sadarbība starp UR / LIAA un privāto sektoru.
4. Dokumentu pieņemšana angļu valodā.